Pirmoreiz Latvijā
Otrdien, 2010.gada 17. augustā pl.19.00
Dzintaru koncertzālē

BUCHAREST TANGO (starptautisks tango ansamblis)

Soliste Oana Cătălina Chiţu (Rumānija, vokāls)

Anton Slavic (vijole)
Valeriu Cascaval (cimbala)
Dejan Jovanovic (akordeons)
Alexej Wagner (ģitāra)
Alexander Franz (kontrabass)
Dimitris Christides (sitaminstrumenti)
Vladimir Karparov (saksofons, klarnete)

30.-to gadu rumāņu tango piedzīvo renesansi Vanas Katalīnas Kizu kaismīgajā sniegumā!

Pagājušajā gadsimtā, laikā starp diviem kariem, elegancē un greznībā Bukareste konkurēja ar Berlīni un Parīzi. Bukarestes Operas teātris tika uzskatīts par vienu no Eiropas pērlēm, bet naktsdzīve šajā brīnumainajā pilsētā, kas atrodas Rietumu un Austrumu ceļu krustojumā, bija daudzveidīga un izsmalcināta. Cik daudzu slavenu mākslinieku vārdi ar to bija saistīti! Cik daudz krievu dziedātāju, emigrējuši no Padomju Krievijas, atrada darbu un kļuva slaveni uz daudzo Bukarestes kazino un kabareju skatuvēm. Aleksandrs Vertinskis dziedāja restorānā Alkazārs, viņa mācekle Alla Bajanova toreiz vēl tikai sāka savu spožo ceļu, bet Pjotrs Leščenko te atstāja tik redzamas pēdas, ka dažās enciklopēdijās viņš tiek dēvēts par krievu izcelsmes rumāņu dziedātāju.
30.-tajos gados Bukaresti pārņēma tango vilnis. Sniedz man savas lūpas, es tās noskūpstīšu, - dziedāja rumāņu tenors Žans Moskopols. Uz latīņamerikāņu pamata apvienojoties Balkānu temperamentam, dedzīgajam čigānu spraigumam, franču smalkumam, vācu jūtīgumam un melanholijai, dzima rumāņu tango - kaut kas pavisam īpašs šīs slavenās dejas žanrā.
Sociālisms oficiāli aizliedza tango, pasludinot to par amorālu deju. Daudziem tango atskaņotājiem nācās emigrēt. Šķita, ka Bukarestē tango ir apklusis uz visiem laikiem. Taču nu tas atkal atdzimst, pateicoties izcilajai dziedatājai Vanai Katalīnai Kizu. Kopš bērnības viņa klausījās šīs mūzikas ierakstus vecās skaņuplatēs un to iemīļoja. Vana Katalīna sāka uzstāties 2000.gadā, dziedot Balkānu čigānu mūziku. 2007.gadā viņa debitēja Berlīnē ar īpašu programmu BUCHAREST TANGO, dziedot gan reti dzirdētus 30.-to gadu rumāņu tango, gan traģiskās dīvas, par rumāņu Edīti Piafu dēvētās rumāņu klasiskās folkloras izpildītājas Marijas Tanases balādes. Gadu vēlāk šo programmu Vana Katalīna iemūžināja diskā, kas negaidīti kļuva ļoti populārs visā Eiropā.
Sniedz man savas lūpas... - mēs atkal dzirdam šo melodiju, tikpat skaistu un dzīvu kā pirms 80 gadiem. Vanas Katalīnas Kizu reibinošā balss, tumša un samtaina, atklāj mums rumāņu tango pasauli. Savukārt, viņas instrumentālais ansamblis - no vijoles līdz cimbalai - spēlē ugunīgas rumāņu dejas.

http://www.hbf.lv

Jaunajai tradīcijai Hermaņa Brauna fonds lika pamatus 2005.gadā. Jūrmalā muzicēja  Inese Galante, Irina Dolženko, Antra Bigača, Lilija Larina, Sergejs Larins, Anatolijs Safiuļins, Egils Siliņš, Miša Maiskis, Mūza Rubackīte, Vadims Gluzmans, Baiba Skride, Žanīne Jansene, Lilija Maiska, Henks van Tvillerts, Inna Davidova, Josifs Feigelsons, Mārcis Kūlis, Viktorija Postņikova, Aleksandrs Roždestvenskis, Intars Busulis, Viktors Ritovs, vokālais džeza kvintets The Real Group, grupa Cosmos, Pepe Hustisija un flamenko ansamblis, ansamblis BRATSCH, Brēmenes kamerorķestris (diriģents -  Pāvo Jervi), Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (diriģenti - Genādijs Roždestvenskis, Andris Nelsons, Aleksandrs Viļumanis), Eiropas Savienības Jauniešu orķestris (diriģents Andrejs Boreiko) un citi mākslinieki.

2005.gada decembrī Jūrmalas pilsētas Dome piešķīra Hermaņa Brauna fondam Gada balvu - par pirmā festivāla veiksmīgu realizāciju un par lielu ieguldījumu pilsētas kultūras dzīvē.

Žanru daudzveidība ir arī viens no festivāla obligātajiem priekšnoteikumiem, ar ko tas kardināli atšķiras no daudzajiem festivāliem, kas veltīti vienam konkrētam žanram. Nedēļas laikā Dzintaros kopā sanāk operas un džeza meistari, kamermūzikas dziedātāji un solisti instrumentālisti, kā arī kori, orķestri, etnogrāfiskie ansambļi un vokālās grupas, lai zem augusta zvaigžņotajām debesīm dāvātu savu mākslu klausītājiem.

Otrs obligātais festivāla priekšnoteikums ir tāds, ka visus māksliniekus uz Jūrmalu aicina izcilā Latvijas dziedātāja Inese Galante, kuras māksla ir labi pazīstama  visā pasaulē. Neskaitāmie Ineses draugi mūziķi no visām pasaules malām ar prieku atsaucas primadonnas uzaicinājumam. Šāds personificēts un īpaši "intīms" akcents festivāla atmosfēru padara vēl siltāku, brīvāku un sirsnīgāku, jo izcilie mākslinieki muzicē un pavada laiku kā draugi.

Lai pagarinātu mūzikas klausīšanās prieku, festivāla organizētāji rīko vairākus koncertus vienā dienā. Šajos vakaros mūzikas straume  pārlīst no vienas zāles otrā. Bet dienas laikā viesi rīko meistarklases - palīdz jaunajiem māksliniekiem slīpēt  savu meistarību.

Pateicoties senām tradīcijām, jaunām vēsmām un augstai mūzikas kultūrai, Jūrmala ir kļuvusi par jaunā festivāla dzimšanas vietu, ierindojot to starp pasaules mērogā slavenajiem, respektablajiem un prestižajiem Eiropas mūzikas svētkiem, kas notiek Zalcburgā, Kuhmo, Bregencā un citur.